Virzuļa sūknis paļaujas uz virzuļa turp un atpakaļ kustību, lai periodiski mainītu sūkņa kameras darba tilpumu, tādējādi panākot šķidruma ieplūdi un iztukšošanu. Tas sastāv no sūkņa cilindra, virzuļa, ieplūdes un izplūdes vārstiem, ieplūdes un izplūdes caurulēm, savienojošā stieņa un transmisijas ierīces. Jauda virza virzuli, lai tas virzītos atpakaļ sūkņa cilindrā. Kad virzulis virzās uz augšu, atveras ieplūdes vārsts, ļaujot ūdenim iekļūt sūkņa cilindrā, savukārt vārsts uz virzuļa aizveras, liekot ūdenim virzuļa augšējā daļā pacelties līdzi. Kad virzulis virzās uz leju, ieplūdes vārsts aizveras, un virzuļa vārsts atveras, vienlaikus izspiežot ūdeni no sūkņa cilindra apakšējās kameras augšējā kamerā un izplūdes caurulē. Šis ieplūdes un izplūdes process atkārtojas, nepārtraukti izvadot ūdeni no izplūdes caurules. Virzuļa sūkņi tiek klasificēti kā vien-darbības un div{7}}darbības; viena-, dubultā- un vairāku{10}}cilindru; horizontāli, vertikāli un slīpi; un motorizēti, manuāli, ar kājām-vadāmi un{12}}dzīvnieku dzinēji. Virzuļa sūkņa plūsmas ātrums ir Q=0.71–6000 m³/h, un izplūdes spiediens P2 ir mazāks vai vienāds ar 39,2 MPa, bet P2 vairumā gadījumu ir mazāks vai vienāds ar 24,5 MPa.
Virzuļa sūkņa plūsmas ātrumu nosaka sūkņa cilindra diametrs, virzuļa gājiens un virzuļa abvirzienu skaits minūtē. Galva ir atkarīga no cauruļvada īpašībām. Tam pašam virzuļsūknim plūsmas ātrums paliek nemainīgs, savukārt augstums var mainīties atkarībā no cauruļvada īpašībām. Tas nozīmē, ka augstums palielinās, kamēr plūsmas ātrums paliek nemainīgs, izņemot augsta spiediena apgabalu, kur plūsmas ātrums nedaudz samazinās.